Latvijas ekonomika - May 2016
Brexit riski – ko tas nozīmē Latvijai/Baltijai?

Visticamāk, Lielbritānija paliks Eiropas Savienībā (ES). Pēc referenduma Lielbritānijā 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā. Pašlaik mārciņas kurss ir 0.785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Prognozējams, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pastiprināsies līdz 0.75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi šī gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī. 


Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Brexit gadījumā gan Lielbritānija, gan ES kļūs ekonomiski un politiski vājākas. Dažādu institūciju aplēses liecina, ka negatīva ietekme uz Lielbritānijas IKP ilgtermiņā varētu būt ap 0.1-0.9 procentpunktiem Brexit gadījumā, atkarībā no pieņēmumiem. Negatīvā ietekme uz eirozonu un Latviju/Baltiju būs netieša un tāpēc krietni mazāka. Tā būs jūtama caur trim kanāliem:

  • Stress finanšu tirgos. Efekts būs ātrs bet galvenokārt īstermiņā – lielas svārstības, vājāka mārciņa, iespējams kritums akciju cenās un obligāciju ienesīgumā. Ietekme uz Baltiju būs līdzīga kā eirozonā kopumā, varbūt pat mazāka, ņemot vērā pašlaik ļoti zemus parāda līmeņus. Sagaidāms, ka mārciņas vērtība nokritīs vismaz par 5% pret ASV dolāru (pašlaik 1.45 dolāru par mārciņu). Visticamāk, tā pavājināsies arī attiecībā pret eiro. Vidējā termiņā, ja negatīvā ietekme uz eirozonas ekonomiku izrādīsies vērā ņemama, ECB varētu atlikt stimulu mazināšanu un likmju celšanu uz vēlāku laiku, tādējādi ilgāk saglabājoties negatīvām procentu likmēm un palielinoties aktīvu burbuļu riskiem.

  • Tirdzniecības plūsmas. Baltija eksportē uz Lielbritāniju ap 3-5% no visām precēm (Latvija - ap 5%). Lielbritānijas tirgus ir īpaši svarīgs dažām nozarēm, Latvijas gadījumā - kokrūpniecībai un mašīnbūvei. Ja mārciņa kļūs ievērojami lētāka pret eiro, tad eksporta plūsmas uz Lielbritāniju varētu mazināties, tomēr kopumā sagaidāma diezgan ierobežota negatīva ietekme, jo kamēr netiks izstrādāti jauni tirdzniecības līgumi, visi esošie tirdzniecības nosacījumi starp ES un Lielbritāniju paliks spēkā.Tajā pat laikā, jo lēnāka izaugsme būs Lielbritānijā, jo vājāks pieprasījuma kāpums arī pēc Baltijas precēm/ pakalpojumiem.

  • Politiskām sekām, potenciāli, būs vislielākais negatīvais efekts – vēl izaicinošāka sadarbība ES un politiski vēl sadrumstalotāka Eiropa, lielāka iespēja radikālajiem/ populistiskajiem politiskajiem spēkiem palielināt savu varu, nepieciešamu strukturālo reformu atlikšana, lielāka ģeopolitiskā nenoteiktība, utt. Ir iespējami līdzīgi referendumi arī citās ES valstīs, ka šo nenoteiktību vēl palielinātu. Šīs sekas neapšaubāmi būs vērā ņemamas arī Latvijā/Baltijā, palēninot arī ekonomikas izaugsmi.

Lielbritānija ir bijusi arī viens no populārākajiem galamērķiem Latvijas/Baltijas emigrantiem pēc krīzes 2008.-2009.gadā. Jāņem vērā, ka jau tagad sociālas drošības atbalsts tiek pakāpeniski mazināts un tas notiks arī turpmāk - arī tad, ja Lielbritānija paliks ES. Tomēr Brexit gadījumā šie procesi varētu vēl kļūt spējāki un ar vājāku Lielbritānijas ekonomiku, emigrantiem būs jārēķinās ar mazāku sociālo atbalstu un ierobežotākām darba iespējām. Tiem, kas plāno pārcelties uz Lielbritāniju – tas vairs nebūs tik vienkārši.


Pilns apskats angļu valodā ir pieejams šeit.


 

Vairāk informācijas: Mārtiņš Kazāks, 67445859, martins.kazaks@swedbank.lv

 ________________________________________ 

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvaldes izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.