Latvijas ekonomika - October 2015
Trauksmes zvans Latvijas izmaksu konkurētspējai
  • Pēc uzlabojumiem pēckrīzes gados, Latvijas izmaksu konkurētspēja pēdējos pāris gados atkal ir pasliktinājusies
  • Eksporta tirgus daļas jau pāris gadus stāv uz vietas
  • Ražīguma kāpums ir konkurētspējas stūrakmens, bet kā to veicināt?

Pēc uzlabojuma pēckrīzes gados, Latvijas izmaksu konkurētspēja pēdējos pāris gados ir atkal pasliktinājusies

Algas ir augušas straujāk par ražīgumu kopš 2012.gada vidus. Lai arī līdz šim būtiskas konkurētspējas problēmas nav pieredzētas, uz šiem riskiem Swedbank ekonomisti norādīja jau vairākus gadus. Krītošs bezdarba līmenis kopā ar vēl arvien ievērojamo plaisu starp Latvijas un ES attīstīto valstu ienākumu līmeņiem (un tādējādi emigrācijas riskiem) uztur spiedienu uz algām. Tādējādi uzņēmumu darbaspēka izmaksas aug, bet efektivitātes uzlabojumi netiek līdzi spēcīgajam algu kāpumam, un uzņēmumu konkurētspēja pasliktinās. Latvijas eksporta apjomi turpina palielināties, lai arī lēnāk – vismaz daļēji Krievijas recesijas un tirdzniecības šķēršļu dēļ, kas lika eksportētājiem pārorientēties uz citiem tirgiem. Piemēram, eksporta kāpums uz eirozonu 2015.gadā ir kļuvis nedaudz straujāks. Tajā pat laikā Latvijas eksportētāju tirgus daļas, kuras strauji auga pēc 2008.-2009.gadu recesijas, nu jau pāris gadu stāv uz vietas, vismaz Eiropā (kur nonāk vairāk nekā 70% no Latvijas preču eksporta). Situācija atšķiras dažādos tirgos, piemēram, vienās no lielākajiem tirdzniecības partnervalstīm Vācijā un Polijā Latvijas eksporta tirgus daļas pēdējā laikā ir mazinājušās. Tas ir trauksmes zvans, jo tas varētu nozīmēt, ka Latvijas eksportētāji nu vairs nespēj apsteigt konkurentus, pārdodot vienīgi tik daudz vairāk, par cik aug attiecīgais tirgus.


Ražīguma kāpums ir konkurētspējas stūrakmens, bet kā to veicināt?
Algām ir jāaug un tās arī turpinās augt, ja vienīgi atkal nesāks pieaugt bezdarbs. Straujāks ražīguma kāpums ir konkurētspējas stūrakmens. Diemžēl vieglākais jau ir izdarīts un augļi no zemāk esošajiem zariem nu jau ir savākti – uzņēmumi ir izdarījuši (un turpina darīt) ko var, lai uzlabotu efektivitāti un attīstītu jaunus produktus. Bet lai panāktu ražīguma izaugsmi straujāku par pašreizējiem 2-3% un savākt augļus arī uz augstāk esošajiem zariem, ir nepieciešami papildu instrumenti, lai varētu līdz tiem tikt. Citiem vārdiem runājot, ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas no politikas veidotāju puses, lai veicinātu ražīguma un pievienotas vērtības kāpumu gan esošajās nozarēs un uzņēmumos, gan arī atbalstot jaunu inovatīvo nozaru un uzņēmumu veidošanos. Tas var būt izdarāms vairākos veidos, sākot ar izglītību (piemēram, komercializējot idejas, tuvinot akadēmisko vidi un uzņēmējdarbību, stimulējot inovācijas) un beidzot ar nodokļu sistēmu (piemēram, mazinot ēnu ekonomiku, kas palīdzētu uzņēmumiem tikt pie finansējuma).

Pilns apskats pieejams angliski šeit


Vairāk informācijas: Lija Strašuna, 67445875, lija.strasuna@swedbank.lv


________________________________________

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvaldes izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”

 

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.