Latvijas ekonomika - 2015.gada novembris
Kur un kā rast lielākus nodokļu ieņēmumus?
  • Lai rastu resursus augošajām budžeta tēriņu vajadzībām, valdība centīsies palielināt nodokļu ieņēmumus % no IKP
  • Visaptveroši pētījumi secina, ka laba nodokļu sistēmai jātiecas būt neitrālai, progresīvai un izaugsmei draudzīgai
  • Ierosinājums Latvijai: aizstāt samazinātās PVN likmes ar mērķētiem pabalstiem, palielināt ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa mājokļiem


Lai rastu resursus augošajām budžeta tēriņu vajadzībām, valdība centīsies palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no IKP
Valdības tēriņu iespējas netiek līdzi tās vidēja termiņa tēriņu vajadzībām. Valdības esošos tēriņus joprojām ir iespējams padarīt efektīvākus un tā iegūt resursus lielākiem izdevumiem aizsardzībai, veselībai, u.c. Bet, lai ievērojami palielinātu tēriņu iespējas, nepieciešams arī būtiski kāpināt nodokļu ieņēmumus procentos no IKP, kas jau vairāk kā desmitgadi Latvijā svārstās ap 28%, un ir viens no zemākajiem līmeņiem Eiropā.


Visaptveroši pētījumu secina, ka nodokļu sistēmai jātiecas būt neitrālai, progresīvai un izaugsmei draudzīgai

Pētījumi par starptautisko praksi un teoriju labas nodokļu sistēmas veidošanā secina, ka nodokļu sistēmai jātiecas būt neitrālai un progresīvai. Neitrālai tādā ziņā, ka tā pēc iespējas mazāk maina iedzīvotāju rīcību un līdzīgām aktivitātēm nosaka līdzīgus nodokļus. Progresīvai tādā ziņā, ka tā veicina efektīvu ienākumu pārdali, sniedzot labumu mazāk turīgajiem vienlaicīgi iespējami mazāk mazinot turīgo motivāciju strādāt un pelnīt. Nodokļu sistēmai arī jātiecas radīt pēc iespējas mazāku apgrūtinājumu ekonomikas izaugsmei. Nodokļu sistēma jāvērtē kopumā, nevis katrs nodoklis atsevišķi. Būtiska ir nodokļu sistēmas kopējā ietekme – piemēram, ne visiem nodokļiem jābūt progresīviem, ja vien nodokļu sistēma kopumā ir progresīva.

Ierosinājums Latvijai: samazinātās PVN likmes aizstāt ar mērķētiem pabalstiem, palielināt ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa mājokļiem
Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes nav efektīvākais veids ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Samazināto PVN likmju aizstāšana ar tiešiem pabalstiem ir mērķtiecīgāks atbalsts mazāk turīgajiem. Turklāt tas var arī ietaupīt budžeta izdevumus un/vai palielināt nodokļu ieņēmumus. Lai palielinātu nodokļu sistēmas progresivitāti, Latvijas politikas veidotāji ir vairāk koncentrējušies uz ienākumiem no algota darba, kamēr citi ienākumu veidi tiek apspriesti maz. Nodokļu slogs uz algām ir krietni lielāks nekā citiem ienākumu veidiem, tas ir arī augstāks nekā Igaunijā, Lietuvā un vidēji Eiropā. Algas nodokļu sloga tālāka palielināšana var kaitēt konkurētspējai. Nodokļu slogs uz uzņēmumu peļņu un ienākumiem no kapitāla – ienākumi veidi, ko biežāk saņem turīgākie – ir ievērojami mazāks nekā algotam darbam. Tas gan nudien nenozīmē, ka nodokļu slogu uz šiem ienākumiem noteikti vajadzētu palielināt. Augsts uzņēmumu ienākumu nodokļu slogs salīdzinoši vairāk kavē ekonomikas izaugsmi, savukārt nodokļu sloga palielināšana ienākumiem no kapitāla var veicināt kapitāla aizplūšanu un līdz ar to samazināt nodokļu ieņēmumus. Ja nav iespējams iekasēt lielākus nodokļus no šādiem ienākumiem, tad ir iespējams to darīt netieši un palielināt ieņēmumus tur, kur šos nopelnītos līdzekļus tērē. Adekvāta izvēle ir palielināt ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa mājokļiem. Tādējādi būtu iespējams gan apmierināt sabiedrības aicinājumus kopējo nodokļu sistēmu veidot progresīvāku, gan samazināt kaitējumu ekonomikas izaugsmei. Turklāt svarīgi, ka šādas politikas izvēle arī apgrūtinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas – atšķirībā no ienākumiem, nekustamo īpašumu noslēpt nav iespējams.

PDF Latvijas ekonomika - 2015.gada novembris



Vairāk informācijas: Mārtiņš Kazāks, 67445859, martins.kazaks@swedbank.lv ----------------------------------------------------------
Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.

 

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)