Latvijas ekonomika - 2015.g. julijs
Valsts budžeta izdevumi – cik daudz un kam?
  • Nepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no IKP, būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus nav iespējams
  • Lai varētu tērēt vairāk prioritārajās jomās, nepieciešami izdevumu samazinājumi citās jomās (% no IKP)
  • Valsts budžeta izdevumi jākoncentrē uz izaugsmi veicinošām politikām

Nepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus % no IKP, būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus nav iespējams
Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES28 valstu starpā (vidēji 39%). Bez politikas izmaiņām nodokļu ieņēmumi procentos no IKP nākamajos gados praktiski nemainīsies. Tādējādi spēja tērēt arī saglabāsies salīdzinoši zema salīdzinājumā ar ES28 valstīm. Pēdējos gados vispārējas valdības, proti, valsts un pašvaldību, izdevumi bija ap 36-37% no IKP Latvijā salīdzinājumā ar 48-49% ES28.

Lai varētu tērēt vairāk prioritārajās jomās, nepieciešami izdevumu samazinājumi citās jomās (% no IKP)
Ir pieprasījumi palielināt tēriņus sociālajiem jautājumiem (piem., mazināt ienākumu nevienlīdzību, veicināt dzimstību, palielināt pensijas), aizsardzībai (lai pildītu NATO prasības), izglītībai (celt skolotāju algas) u.c. Nav iespējams tērēt vairāk visās jomās, tādēļ prioritātes jānosaka gudri. Latvija jau šobrīd procentuāli no IKP tērē vairāk nekā vidēji ES28 valstis ekonomiskajai darbībai (tai skaitā transportam), pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, izklaidei un kultūrai, kā arī izglītībai. Tajā pašā laikā Latvijas budžeta izdevumi vispārējiem valdības dienestiem, aizsardzības, veselības un sociālās aizsardzības jomās ir zemāki nekā vidēji ES. Latvijas valsts budžeta izdevumi izaugsmi veicinošām politikām kopumā ir ievērojami zemāki nekā Baltijā un dažreiz nekā vidēji ES.

Valsts budžeta izdevumi jākoncentrē uz izaugsmi veicinošām politikām
Uzskatām, ka vienai no valdības prioritātēm jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās. Izaugsmei draudzīgas politikas veicinātu valsts budžeta ieņēmumu plūsmas (un attiecīgi iespēju vairāk tērēt) nākotnē, kā arī mazinātu „pusmūža krīzes”, proti, ļoti lēnas turpmākas konverģences ar ES ienākumu līmeni, riskus. Efektīvāki tēriņi arī var atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Savukārt par izdevumu apmēriem sociālajai aizsardzībai (tai skaitā pensijām) ir jāveido atvērtas sabiedrības diskusijas, jo pamatjautājums ir cik lielu labklājības atbalstu Latvijas sabiedrība grib saņemt no valsts un cik tā ir gatava par to maksāt.

 

PDF Latvijas ekonomika - 2015.g. julijs


Vairāk informācijas: Lija Strašuna, 67445875, lija.strasuna@swedbank.lv

 ________________________________________

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvaldes izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”

 

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)