Swedbank ekonomikas apskats - 2017. gada 6. aprīlis
Latvijas ekonomika – vai mājsaimniecības beidzot sāk ticēt straujākai ekonomikas izaugsmei?

Populisma uzvaras gājiens vairs nav tik bravūrīgs, kā varēja šķist, bet tā destruktīvais potenciāls joprojām saglabājas. Lielākie riski ir vēlēšanas Francijā un Itālijā. Lai gan globālā nenoteiktība un negatīvie riski saglabājas, pasaules ekonomikas izaugsme ir pārsteidzoši laba. Augošs pieprasījums Latvijas eksporta tirgos kopā ar Eiropas Savienības fondu ieplūdi un tādējādi lielāku investīciju aktivitāti šogad un nākamgad virzīs Latvijas ekonomikas izaugsmi un veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies, tāpēc uzņēmumiem būs arvien vairāk jādomā par ražīguma celšanu. Uzņēmumu noskaņojums Latvijā ir stabils vai uzlabojas, un uzņēmumu kreditēšana lēnām uzņem apgriezienus, kas liecina par investīciju aktivitātes uzlabošanos. Mājsaimniecību noskaņojums arī rāpjas augšup, bet to uzvedība vēl arvien ir diezgan piesardzīga. Ir iesākusies sen gaidītā nodokļu diskusija, kas var paaugstināt Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tomēr tās iznākums būs atkarīgs no pārdomātas un konsekventas komunikācijas, kas līdz šim ir bijusi vāja un saraustīta. 

Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks

Riski saglabājas, bet pasaules ekonomika aug 

Pasaules ekonomika jau kādu laiku nav jutusies tik labi, kā šobrīd – izaugsme ir solīda un uzņēmumu un mājsaimniecību aptaujas liecina par gana optimistisku noskaņojumu un izaugsmes turpināšanos. Pēdējie mēneši populismam nav bijuši pārāk veiksmīgi – populisti neplūca uzvaras laurus ne vēlēšanās Nīderlandē, ne Bulgārijā. Tomēr atviegloti uzelpot būtu pāragri, jo riski nav izgaisuši. Joprojām nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt vēlēšanas Francijā un Itālijā. Neziņa par ASV prezidenta īstenoto politiku un tās ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saglabājas. Tomēr pēc neveiksmes ar veselības aprūpes reformu finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par Trampa spējām ātri īstenot priekšvēlēšanu solījumus, arī attiecībā uz izaugsmi stimulējošu fiskālo politiku. Apvienotā Karaliste (AK) ir iekustinājusi Brexit procesu, un drīzumā sāksies sarunas par tirdzniecības režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un AK, kas rādīs, cik sāpīga varētu būt Brexit ietekme. Pagaidām Latvijas eksporta datos referenduma negatīvā ietekme vēl neparādās. Tieši pretēji – neskatoties uz mārciņas vērtības kritumu, Latvijas preču eksporta vērtība uz AK pērn pieauga. Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpina augt, kas paver labas iespējas mūsu eksportētājiem. Ekonomikas izaugsme eiro zonā šogad un nākamgad saglabāsies ap 1.7%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. 

Līdz ar finanšu krīzes negatīvo efektu mazināšanos un inflācijas atgriešanos, pakāpeniski mazināsies monetārās politikas atbalsts. Federālo Rezervju sistēma (FRS) turpina celt bāzes likmes, un mēs sagaidām, ka šogad FRS par 25 bāzes punktiem paaugstinās bāzes likmes intervālu vēl divas reizes un divas reizes nākamajā gadā. Ja Eiropā nebūs ļoti negatīvu politisku pavērsienu un eiro zonas ekonomika turpinās augt atbilstoši ieskicētajam scenārijam, tad ECB varētu sākt pakāpeniski mazināt aktīvu iegādes apjomus (kvantitatīvo mīkstināšanu) nākamā gada sākumā. Savukārt nākamā gada otrajā pusē tā varētu pakāpeniski sākt celt noguldījumu likmi un gada beigās jau, iespējams, celt refinansēšanas operāciju likmi, kas nozīmē, ka trīs mēnešu EURIBOR likme varētu pietuvoties nullei nākamā gada beigās. 

Vai Latvijā mājsaimniecības beidzot sāk ticēt straujākai ekonomikas izaugsmei?

Aizvadītais gads statistikas datos izskatās labāk, nekā iepriekš ziņots. Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn auga par 2%, kas ir diezgan labi, ņemot vērā ar ES fondu programmu kavēšanos saistīto investīciju kritumu un krīzi būvniecībā. Turklāt kritisko punktu investīcijās esam jau pārvarējuši. Investīciju izaugsme ceturkšņa griezumā atgriezās nelielos plusos jau pērnā gada rudenī. Šogad izskatās, ka ES fondu projektu īstenošana ir raitāka nekā pērn, bet tomēr turpina nedaudz atpalikt no plāna. Sagaidām, ka fondu pozitīvā ietekme uz darba tirgu un investīcijām pastiprināsies līdz ar aktīvākas būvniecības sezonas sākumu. Uzņēmumu noskaņojuma rādītāji kopumā ir diezgan labi vai pamazām uzlabojas. Visstraujākais kāpums vērojams būvnieku noskaņojumā, kas liecina, ka ES fondi jau ir saredzami. Apgriezienus sāk uzņemt uzņēmumu kreditēšana. Šī gada pirmajos divos mēnešos banku kredītportfelis uzņēmumiem palielinājās jau vidēji par 2.7%. Aktīvākas privātā un publiskā sektora investīcijas šogad izvilks no krīzes būvniecību un veicinās jaunu darba vietu radīšanu. Eiropā izaugsme būs mazliet augstāka, nekā gaidīts, un attiecīgi augstāks būs ārējais pieprasījums, kas pavērs vairāk iespēju mūsu eksportētājiem un veicinās jaunu darba vietu rašanos eksporta nozarēs. Bezdarba līmenis atsāks sarukt straujāk, un jau 2018. gadā vidēji tas noslīdēs tuvu pie 7.5%. Silstošais darba tirgus un krītošais iedzīvotāju skaits uzturēs spiedienu uz algām, kas augs spējāk nekā pērn – par aptuveni 6 7% šogad un nākamgad. Inflācija ir atgriezusies, tāpēc iedzīvotāju pirktspēja augs lēnāk nekā algas. Cenu pieaugums šajā un nākamajā gadā sasniegs 2.2-2.5%. Kāpjošās darba spēka izmaksas arvien vairāk spiedīs uz uzņēmumu peļņas maržām un apdraudēs konkurētspēju. Uzņēmējiem ir būtiski izmantot šo laiku, kad aizņemties ir lēti, jo procentu likmes vēl ir vēsturiski zemā līmenī, un investēt ražīgumā. Pie tam inflācijas atgriešanās aizņemšanos padara izdevīgāku, jo reālās likmes ir vēl zemākas. Izskatās, ka arī mājsaimniecības sāk pamazām ticēt ekonomikas izaugsmei. 

Silstošais darba tirgus un augošās algas ir labas ziņas mājsaimniecībām. Aptaujas rāda, ka to noskaņojums palēnām atgūstas no straujā krituma pērnā gada nogalē. Tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt mājsaimniecību vēlmi tērēt un aizņemties, kas šobrīd ir pārlieku piesardzīga. Banku kredītportfelis mājsaimniecībām joprojām sarūk, tomēr krituma tempi samazinās, un tendences rāda, ka portfelis varētu atsākt augt jau šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Savukārt mājsaimniecību noguldījumi turpina pieaugt par aptuveni 7-9%. Inflācijas atgriešanās nāk par sliktu krājējiem, jo tā apēd daļu no uzkrātās naudas vērtības. Tāpēc krājējiem būs jākrāj gudrāk un jāinvestē, piemēram, savās prasmēs vai mājokļa iegādē. 

Gaidāmā investīciju aktivitātes uzlabošanās, stabili augošs mājsaimniecību patēriņš un eksporta kāpums palīdzēs IKP izaugsmes tempam pieņemties spēkā. Šogad un nākamgad ekonomika augs par 3 3.5%. Bet Latvija noteikti var labāk. Šogad ir iesākusies sen gaidītā diskusija par nodokļu reformu, kas, ja saprātīgi ieviesta, palielinās ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tomēr diemžēl līdz šim komunikācija ir bijusi diezgan vāja un saraustīta. Ja tā turpināsies, tad labi domātā reforma var negūt pietiekamu sabiedrības atbalstu un netikt īstenota, kas būtu solis atpakaļ. Atpakaļgaitā vai uz vietas stāvot, Eiropu nepanāksim.

PDF Apskats angļu valodā
PDF Mārtiņa Kazāka prezentācija latviešu valodā
Link Apskata tiešraides ieraksts

Vairāk informācijas: Mārtiņš Kazāks, 67445859, martins.kazaks@swedbank.lv ________________________________________ 

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvaldes izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.  

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)