Baltijas jūras reģiona apskats - 2016
Latvijai vēl stāvs kalns kāpjams

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstis aug, bet izaugsme ir pieticīga. Swedbank Baltijas jūras indekss Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams. 

Tā secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks

Pasaules ekonomika: redzeslokā ilgtermiņa izaugsmes riski 

Visas Baltijas jūras reģiona ekonomikas – arī Krievija, kurā šogad beigusies recesija, – aug, bet izaugsme ir pieticīga. Brexit referenduma un ASV vēlēšanu iznākums liecina, ka pasaulē populisms kļūst par jaunu normu. Tas nebūt nenozīmē, ka populistu uzvaras gājienu vērosim ik katrā valstī, tomēr ir skaidrs, ka politiskie un ekonomiskie procesi būs vairāk vērsti uz iekšējā tirgus sargāšanu, apdraudot tirdzniecību un pasaules ilgtermiņa izaugsmi. Ekspansīva fiskālā politika veicinās izaugsmi, bet ilgtermiņā nepalīdzēs. Šādu politiku vienkārši nevarēs ilgi pavilkt, jo daudzās valstīs parāda līmeņi jau tagad ir augsti. Baltijas jūras reģiona valstu izaugsmei konkurētspēja būs tik svarīga kā nekad. 

Latvija neveic reformas pietiekami strauji 

Swedbank Baltijas jūras reģiona indeksa (BSI) vērtējumā reģiona ekonomikas biznesa vides kvalitāte ir saglabājusies pagājušā gada līmeni, proti, 7.7. Tas nozīmē, ka Baltijas jūras reģions kopumā ir 23% konkurētspējīgāko pasaules valstu vidū. Šogad uzlabojumu ir uzrādījušas Vācija un Zviedrija, kuru sniegums jau ir krietni virs reģiona vidējā, kā arī Lietuva, kura ir spējusi uzlabot savu konkurētspēju jau piecus gadus pēc kārtas. Reģiona priekšrocības ir izglītībā, loģistikā un pārvaldībā, kur tas ir TOP 20% pasaulē. Savukārt lielākais izaicinājums joprojām ir būtiskas biznesa vides atšķirības valstu starpā, kas bremzē reģiona uzņēmējdarbību un izaugsmi. Krievija ir totāls izņēmums. Tās sniegums dažās jomās kvalitātes ziņā būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, ārējā tirdzniecībā, pārvaldībā un finanšu tirgus jomā. BSI pilnībā neatspoguļo (ģeo)politiskos riskus, tāpēc praksē biznesa vides atšķirības ar Krieviju ir vēl lielākas. Arī nākotnē tās, visticamāk, turpinās pieaugt. Latvija turpina atpalikt no reģiona vidējā līmeņa – BSI ir samazinājies no 6.9 uz 6.8. Tas ir augstāks nekā Polijā un Krievijā, bet zem reģiona vidējā un zem Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Latvijas relatīvā pozīcija ir pasliktinājusies, piemēram, izglītībā, darba tirgus un finanšu tirgus jomā, bet pārvaldības jomā sniegums nav mainījies. Salīdzinot ar konkurentiem, Latvija uzrāda uzlabojumu tikai trīs jomās – uzņēmējdarbībā, nodokļu politikā un infrastruktūrā. Ekonomikas izaugsme Latvijā 2016. gadā ir bijusi negaidīti zema. Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā un iedzīvotāju piesardzība tērēt. Vājākais punkts gan, visticamāk, ir garām. Nākamgad ES fondu ieplūdes un uzņēmumu kreditēšanas ietekmē atkal augs investīcijas, un izaugsme kļūs spēcīgāka. Lai veidotu ilgtspējīgi straujāku izaugsmi, ar to ir par maz un par lēnu. BSI rāda, ka reformu progress ir niecīgs. Darbaspēka resurss sāk pamazām izsīkt, tāpēc augstu un ilgtspējīgu izaugsmi var nodrošināt vienīgi produktivitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī gudra fiskālā politika. Tāpat kā iepriekšējos gados, bumba joprojām ir politikas veidotāju pusē. 

Baltijas valstu eksports: nākotnes izaugsmes atslēga 

Lai gan pēdējos gados privātais patēriņš ir bijis galvenais Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes vilcējspēks, vienīgi augošs preču un pakalpojumu eksports var nodrošināt augstu un ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā tādās mazās un atvērtās ekonomikās kā Baltijas valstis. Eksportētāji sekmīgi atgūstas no Krievijas šoka. Preču un pakalpojumu eksporta pārvirzīšana uz citiem tirgiem, galvenokārt ES, ir palīdzējusi daļēji kompensēt zaudējumus Krievijas tirgū. Eksportētāji cenšas iekarot jaunus tirgus, bet svarīgākais ir, vai tos izdosies noturēt. Piemēram, piena produktu eksportētāji cenšas ieiet Ķīnas tirgū. Latvija ir audzējusi koka un koka izstrādājumu eksportu uz Ķīnu, metālu, kā arī mehānismu un ierīču eksportu uz Turciju un elektroierīču eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tuvākajos pāris gados pasaules preču cenu pieaugums un ārējā pieprasījuma uzlabošanās nodrošinās straujāku preču eksporta izaugsmi. Pakalpojumu eksports turpina augt. 2015. gadā tas veidoja 17% no IKP Latvijā, 26% – Igaunijā un 16% – Lietuvā. Pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā un Lietuvā pakalpojumu eksports audzis vairāk nekā trīs reizes straujāk nekā preču eksports, bet Latvijā spējāk audzis preču eksports. Visstraujāk augošie pakalpojumi ir IT, telekomunikāciju un citi biznesa pakalpojumi, kuriem ir arī visaugstākais potenciāls. 2015. gadā šo pakalpojumu eksports sasniedza EUR 1.6 miljardus Latvijā, EUR 2.3 miljardus Igaunijā un EUR 1.2 miljardus Lietuvā. Pakalpojumu eksporta pusē lielākie izaicinājumi ir transporta sektoram. Krievijas lēmums par tranzīta plūsmu pārvirzīšanu no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām ir negatīvi ietekmējis transporta pakalpojumu sniedzējus Baltijas valstīs. Piemēram, Latvijas Dzelzceļa pārvadāto kravu apjoms šī gada pirmajos desmit mēnešos ir samazinājies par 17%. Nozares zaudējumi turpināsies nākamajos gados, jo ir maz ticams, ka savlaicīgi izdosies aizstāt zaudēto plūsmu ar citām kravām. Tomēr kritumu transporta pakalpojumu eksportā kompensēs pieaugums citās nozarēs (IT un telekomunikācijas). Eksporta nākotnes izaugsmi apdraud kāpjošās vienības darbaspēka izmaksas, kas vājina konkurētspēju. Lai palielinātu eksporta izaugsmi un tirgus daļas, ir svarīgi apgūt jaunus tirgus un celt eksporta pievienoto vērtību.

PDF 2016. gada Baltijas jūras reģiona apskats angļu valodā

Vairāk informācijas: Mārtiņš Kazāks, 67445859, martins.kazaks@swedbank.lv 

---------------------------------------------------------- 

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.

  

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)