Baltijas jūras reģiona apskats - 2015.g. decembris
Ceļš uz straujāku izaugsmi: ciešāka ekonomiskā integrācija un politiskā sadarbība
  • Robusta izaugsme, bet Krievija arvien vairāk izolējas 
  • Vājajai ekonomikai ir politiskās sekas
  • Ciešāka institucionāla integrācija reģionā

Robusta izaugsme reģionā, bet Krievija arvien vairāk izolējas

Reģiona IKP šogad būs sarucis par 0.5%, tomēr tas ir tikai dēļ recesijas Krievijā. Parējās reģiona valstis aug. Zemāka naftas cena ir uzlabojusi patērētāju pirktspēju, bet negatīvi ietekmēja naftas eksportētājus, jo īpaši Krieviju. Līdz ar naftas cenu dramatiski saruka rubļa vērtība, tā pasliktinot Krievijas ekonomiskās problēmas, ko jau pirms tam bija saasinājušas sankcijas dēļ Krimas aneksijas. Ja atskaita Krieviju, pārējās reģiona valstis 2015.gadā kopumā būs augušas par 2%. Tas ir pat nedaudz straujāk kā pērn (1.9%), galvenokārt pateicoties spējākai izaugsmei Zviedrijā, Polijā un Dānijā. Zemākas naftas cenas negatīvi ietekmēja Norvēģijas izaugsmi, savukārt recesija Krievijā – Somiju un Baltijas valstis. Sagaidāms, ka līdz ar recesijas beigšanos Krievijā, reģions kopumā 2016.-2017.gadā atgriezīsies pie izaugsmes. Ja atskaita Krieviju, mūsu reģionā gaidāma izaugsme ap 2.1% gadā, kas ir pat nedaudz ātrāka par 1.8%-1.9% eirozonā prognozēto izaugsmi.

Vājajai ekonomikai ir politiskās sekas

Pagājušais gads skaidri parādīja, ka lielākie riski reģionā saistās nevis ar Krieviju, bet ar pašu Eiropu, ja tā ir ekonomiski vāja un politiski sadrumstalota. To īpaši labi var redzēt no Baltijas valstu perspektīvas: (i) vāja ES ekonomika nozīmē vāju eksporta un ekonomikas izaugsmi, un (ii) ja Eiropas valstis ir galvenokārt aizņemtas ar iekšpolitiku un maz domā par stratēģiskām kopējām problēmām, tas vājina Eiropas ekonomiku. Šobrīd galvenais izaicinājums Eiropas politiskai un ekonomiskai vienotībai ir bēgļi. Neorganizētas bēgļu plūsmas rada ne tikai drošības riskus, bet arī riskus politiskai stabilitātei. Radikālas un pret ES vienotību vērstas partijas gūst vairāk atbalstītāju, bet protekcionisms (piemēram, atgriežot robežas ES iekšienē) neizbēgami mazinās izaugsmi. Vājāka izaugsme, savukārt, palielina neapmierinātību un paver lielākas iespējas radikālākiem un populistiskākiem politiskiem spēkiem. Lai mazinātu šos riskus un veicinātu straujāku ilgtspējīgu izaugsmi, ir nepieciešama lielāka ekonomiskā integrācija un politiska sadarbība – ne tikai reģiona iekšienē (izņemot Krieviju, kas turpina izolēties), bet arī Eiropas un pasaules mērogā. Jo ciešāk ekonomiski integrētāka un politiski vienota būs Eiropa, jo vieglāk būs tikt galā ar tādiem izaicinājumiem kā, piemēram, pašreizējā bēgļu krīze.

Ciešāka institucionāla integrācija reģionā

Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) uzrāda nelielu kāpumu reģiona ekonomikas strukturālās/institucionālās kvalitātes vērtējumā, no 7.5 uz 7.6. Reģiona priekšrocības ir izglītībā, loģistikā un pārvaldībā, kur tas ir top 20% pasaulē. Savukārt lielākais izaicinājums ir joprojām būtiskas institucionālas atšķirības valstu starpā, kas bremzē reģiona uzņēmējdarbību un izaugsmi. Tas gan lielākā mērā attiecās uz Krieviju, kura dažās jomās kvalitātes ziņā joprojām milzīgi atpaliek no citām valstīm (piemēram, ārējā tirdzniecībā un pārvaldībā). Praksē institucionālās atšķirības ar Krieviju ir vēl lielākas, jo BSI nespēj pilnībā atspoguļot politiskos riskus. Ciešāka reģiona pārējo valstu integrācija savā starpā un noietu tirgus apgūšana citur pasaulē var mazināt negatīvo ietekmi no Krievijas riskiem. Un tas jau notiek, gan attiecībā uz tirdzniecības plūsmām, gan strukturāli. BSI apakšindeksu atšķirības starp reģiona valstīm, izņemot Krieviju, ir mazinājušās – vidēji no 3.3 punktiem pērn līdz 3.1 punktiem šogad. Tas nozīmē, ka reģiona valstis kļūst līdzīgākas. Tomēr vēl arvien ir daudz darāmā un virzīties uz priekšu, šķiet, ir kļuvis grūtāk. Progress valstīs, kas mēģina sasniegt reģiona labāko valstu līmeni, ir palēninājies, bet uzlabojumi attīstītākajās valstīs īsti nenotiek.

PDF Baltijas jūras reģiona apskats - 2015. g. decembris
PDF Baltijas jūras reģiona apskats - 2015. g. decembris


Vairāk informācijas: Mārtiņš Kazāks, 67445859, martins.kazaks@swedbank.lv 

---------------------------------------------------------- 

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.

 

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)