Baltijas jūras reģiona apskats - 2014.g. decembris
Integrēties. Konkurēt. Augt… un tā turpināt!
  • Izaugsmes meklējumos
  • Baltijas jūras reģiona indekss: reģiona strukturālā kvalitāte uzlabojusies, taču joprojām daudz darāmā
  • Ārvalstu tiešās investīcijas Baltijā: vājāka investīciju ieplūde, bet augošas investīcijas ārvalstīs
Izaugsmes meklējumos

Reģiona izaugsme cieš no vārga un nevienmērīga ārējā pieprasījuma, Krievijas radītās ģeopolitiskās nenoteiktības un paša reģiona strukturālas nelīdzsvarotības. Reģiona izaugsmes prognoze 2014.gadam ir vairakkārt mazināta un tagad ir vien 1.2%, t.i. tikai puse no prognozes pirms gada. 2015.gadā izaugsme kritīsies līdz 0.9%. 2016.gada tiek prognozēta 1.9% izaugsme, to veicinās spējāka izaugsme eirozonā un Krievijas-Ukrainas konflikta pakāpeniskā stabilizēšanās. Tas būs ceturtais gads pēc kārtas, kad reģions aug lēnāk par tā ilgtermiņa vidējo izaugsmi. Paliekoši lēnākai izaugsme ir strukturāli iemesli, piemēram, demogrāfija. Izaugsme arvien vairāk balstīsies investīcijās un ražīguma pieaugumā, kam palīdzētu ciešāka reģiona integrācija.

Baltijas jūras reģiona indekss: reģiona strukturālā kvalitāte uzlabojusies, taču joprojām daudz darāmā

Baltijas jūras indekss (BSI) liecina par reģiona strukturālās kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanos – tas ir pieaudzis līdz 7.6 no 7.4 pērn. Kāpums ir plašs, loģistikai un infrastruktūrai uzlabojoties visstraujāk. Tikai trīs no desmit apakšindeksiem – uzņēmējdarbība, nodokļu politika un ārējā tirdzniecība – palikuši pērnā gada līmenī. Reģiona BSI pārsniedz ES (7.1), bet atpaliek no ASV (8.4). Viskrasāk tas ir uzlabojies Krievijā un Latvijā, taču ievērojams kāpums ir arī Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā un Polijā. Somijas indekss ir nedaudz krities. Reģiona galvenais vājais punkts ir nevienlīdzīgā strukturālā kvalitāte – valstu ar zemāko rezultātu kāpums radītu lielāko pozitīvu ietekmi uz reģiona konkurētspēju. Tas arī notiek, taču pašreizējā reformu dienaskārtība šķiet samērā blāva. Negatīva ietekme uz reģiona izaugsmi ir Krievijas ģeopolitiskiem riskiem. Pēc būtības tie ir lielā mērā nogrāvuši iepriekšējos gados panāktos indeksa uzlabojumus un reģiona pārējo valstu sadarbība un integrācija ar Krieviju būtiski saruks. Notikumi Krievijā ir galvenais risks reģiona izaugsmei. Lai mazinātu šī riska negatīvo ietekmi, pārējām reģiona valstīm jāstiprina to savstarpējā integrācija un jāizmanto savas priekšrocības, lai veicinātu integrāciju ar citām augošām ekonomikām.

Ārvalstu tiešās investīcijas Baltijā: vājāka investīciju ieplūde, bet augošas investīcijas ārvalstīs

Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieplūde Latvijā pēdējos pāris gadus ir diezgan vārga, līdzīgi kā Eiropā kopumā. Tajā pašā laikā, līdz ar Baltijas valstu ekonomiku zināmu briedumu sāk augt uzņēmumu tiešās investīcijas citās valstīs. Baltija turpina piesaistīt ĀTI, pateicoties nedaudz augstākam ienesīgumam un zemākām izmaksām nekā vidēji ES; taču paredzams, ka ienesīgums mazināsies saistībā ar lēnāku ienākumu izlīdzināšanās ar ES vidējo līmeni, bet izmaksas turpinās augt. Ģeopolitiskie riski saistībā ar Krievijas-Ukrainas konfliktu ietekmēs ĀTI plūsmas. Uzņēmēju ieguldījumi (jo īpaši izpētē un attīstībā) ir būtiski, lai veicinātu Baltijas valstu ražīgumu un konkurētspēju, un ĀTI ir kritiska nozīme. Turpmāk arvien pievilcīgāka var kļūt iespēja pārorientēt uzņēmējdarbību uz zemāku izmaksu valstīm. Lai spēcinātu konkurētspēju un veicinātu izaugsmi, uzņēmumiem (i) jāturpina kāpināt efektivitāte, (ii) jāatrod jauni tirgi un jābūt inovātiviem un (iii) jārāpjas ārā no pelēkās ekonomikas. Lai atbalstītu uzņēmumus, politikas veidotāji var (i) mazināt nodokļu slogu, (ii) atbalstīt inovācijas, investīcijas izpētē un attīstībā, (iii) turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, (iv) adekvāti reaģēt uz demogrāfijas un darba tirgus izaicinājumiem.

 

PDF Baltijas Jūras reģiona apskats - 2014. g. decembris
PDF Baltijas Jūras reģiona apskats - prezentācija


Vairāk informācijas: Mārtiņš Kazāks, 67445859, martins.kazaks@swedbank.lv

----------------------------------------------------------

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.

 

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)