Baltijas jūras reģiona apskats - 2013. g. novembris
Integrācija. Konkurence. Izaugsme.
  • Pēc vāja 2013.gada reģiona izaugsme pieņemsies spēkā
  • Baltijas jūras reģiona indekss: strukturālā konkurētspēja nav uzlabojusies
  • Spēcīgai izaugsmei un konkurētspējai vajadzīgas reformas

 

Pēc vāja 2013.gada reģiona izaugsme pieņemsies spēkā

Baltijas jūras reģiona izaugsme 2013.gadā būs niecīgs 1%. Situācija ir ļoti dažāda, sākot no 0.6% IKP krituma Somijā līdz 4.3% kāpuma Latvijā. Galvenais lēnās izaugsmes cēlonis ir vājš ārējais pieprasījums, bet svarīgs faktors ir arī pašu reģiona valstu strukturālais vājums. Līdz ar situācijas uzlabošanos pasaulē, 2014. un 2015.gadā reģiona izaugsme kļūs straujāka un sasniegs 2.4%, taču joprojām būs zem potenciāla. Zviedrijas izaugsme pakāpsies līdz 3%, un to veicinās labāka situācija darba tirgū, lielāki valsts tēriņi un eksporta atgūšanās. Lielāko risku rada mājokļu tirgus attīstība un augošās mājsaimniecību parādsaistības. Baltijas valstīm prognozējam ap 4% izaugsmi tuvākajos divos gados, ko veicinās spēcīgs darba tirgus un situācijas uzlabošanās pasaulē. Igaunijā nākamgad izaugsme var būt vājāka, jo tā vēl tikai atgūstas no recesijas. Galvenie šī brīža riski Baltijas valstīm ir saistīti ar darba tirgu, proti, kā līdzsvarot algu un ražīguma kāpumu.

Baltijas jūras reģiona indekss: strukturālā konkurētspēja nav uzlabojusies

Baltijas jūras reģions ir 30% pasaules konkurētspējīgāko vidū, bet reitings pēdējo piecu gadu laikā nav uzlabojies. Reģiona spēcīgākā joma ir izglītība; vissliktāk veicas ārējā tirdzniecībā, nodokļu politikā un finanšu tirgos. Somija pakāpusies uz pirmo vietu, bet Krievija joprojām ir pēdējā. Apjomīgākos uzlabojumus veikušas valstis ar zemākajiem reitingiem, proti, Polija un Krievija, kamēr pārējās valstis bijušas mazāk ambiciozas. Zviedrijā reformu ieviešana pieklususi un reitingos tā noslīdējusi uz leju. Baltijas valstis ir atguvušas makroekonomisko stabilitāti, taču nav spējušas uzlabot to strukturālo kvalitāti straujāk par citiem. Produktivitāti veicinošu reformu trūkums kavēs izaugsmi, īpaši Baltijas valstīs, kuru ekonomikas strukturālā kvalitāte ir daudz zemāka nekā Ziemeļvalstīs un Vācijā.

Spēcīgai izaugsmei un konkurētspējai vajadzīgas reformas

Galvenais izaugsmes avots novājinātas pasaules ekonomikas apstākļos ir konkurētspēja. To iespējams uzlabot, stiprinot reģiona integrāciju, un šeit būtiska loma ir ekonomikas strukturālajai kvalitātei. Vislielākās izaugsmes iespējas paver uzlabojumi zemāko reitingu valstīs – Polijā, Baltijas valstīs un īpaši Krievijā, kas indeksā daudzviet tālu atpaliek no pārējām valstīm. Zviedrijas strukturālā kvalitāte ir ļoti spēcīga, taču uzlabojumi izglītībā, infrastruktūrā un uzņēmējdarbībā tai noteikti nāktu par labu. Lai Baltijas valstis tuvotos Ziemeļvalstu un Vācijas līmenim, uzlabojumi nepieciešami visās jomās, bet steidzamākās ir reformas, kas veicinātu ražīguma kāpumu un mazināt darba tirgus pārkaršanas riskus. Lai izmantotu salīdzinoši augsto izglītības kvalitāti, nepieciešami uzlabojumi inovāciju jomā.

PDF Baltijas Jūras reģiona apskats - 2013. g. novembris
PDF Baltijas Jūras reģiona apskats - prezentācija

Vairāk informācijas: Mārtiņš Kazāks, 67445859, martins.kazaks@swedbank.lv

 ----------------------------------------------------------

Šis e-pasts ir nosūtīts caur Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas izplatīšanas sistēmu. Kā abonents Jūs varat nomainīt iestatījumus un izvēlēties izdevumus, kurus gribat saņemt, spiežot „Mainīt iestatījumus”. Jūs varat arī atteikties no šī izdevuma saņemšanas, spiežot „Pārtraukt abonēšanu”.

Abonēt!
Šos izdevumus izplata Swedbank Makroekonomikas pētījumu pārvalde ar Brightly AB. Šis e-pasts ir personīgs.
Jums ir nepieciešams Adobe Acrobat Reader, lai lasītu dokumentus. (Lejupielādēt šeit)